Nereti tiek iegūta papildus peļņa būvniecībā izmantojot lētākos materiālus un būvdarbu veicējus. Tāpat būvniecības darbu īsā 2 gadu garantija nekādi nerosina būvētājiem domāt tālākā perspektīvā. Cerīgāk, ja būvētājs/attīstītājs turpina apsaimniekot uzcelto un vēl jaukāk, ja to turpina arī pēc 2 gadiem.
   Pamanītie būtiskākie defekti Latvijā ir: pagrabstāvu, zempagalmu pazemes autostāvvietu griestu nepietiekamā hidroizolācija, garāžu vārtu un barjereru nespēja darboties intensīvā režīmā, nepietiekošs vārtu un barjeru atmiņas apjoms, kā sekas ir pārāk ierobežots izsniedzamo pulšu skaits,  logu un durvju stiklu un mehānisma deformācijas, būvniecības izpilddokumentācijas/shēmu trūkums, trokšņaina ventilācijas darbība, haotisks koplietošanas elektroskaitītāju sadalījums un instalācija, koplietošanas telpu elektroenerģijas patēriņa korektai uzskaitei, kosmētiski defekti (negludumi, ieberzumi, krāsas atslāņošanās u.c.), ventilācijas izvadu nepietiekošs nostiprinājums pret vēja slodzēm, pazemes autosstāvietu pandusu pārliecīgs slīpums/stāvums, autosstāvvietas iebrautuves šaurība, pārlieku eksluzīvu augu apstādījumi, eirosstandartiem neatbilstoši bērnu laukumi utt.
       Ar celtniecības defektiem cieši saskarās ēkas apsaimniekotāji, kuru pamatdarbs ir ēkas tehniskā un sanitārā uzturēšana saskaņā ar projektu un ēkas pieņemšanas-nodošanas aktu, bet bieži dzīvokļu īpašnieki lūdz novērst celniecības defektus tieši apsaimniekotājam, kuru darbs netiek atsevišķi nolīgts  un apmaksāts fiziskai celtnieku defektu novēršanai. Bieži apsaimniekotājam veicot par saviem līdzekļiem būvniecības defektu novēršanu zūd projekta attīstītāja celtniecības garantijas. Tāds lietu stāvoklis ir izdevīgs būves celtniekiem, jo tādejādi viņu atbildība tiek novirzīta  citas organizācijas - apsaimniekotāja atbildības zonā... Rezultātā cieš dzīvokļu īpašnieki un apsaimniekotājs, bet celtniecības defektu novēršana kavējas vai netiek veikta.
        Vietām jaunajos projektos lifti un kāpņu telpas jau ir pilnībā nobeigti ar pilnu apdari, bet dzīvokļos nav pat ieliktas starpsienas, līdz ar to dzīvokļu izbūvētājiem/celtniekiem pārvietojoties ar celtniecības materiāliem pa pilnībā gatavajām koplietošanas telpām tās tiek neapturami bojātas. 

Brāķus var apkarot ar detalizētiem līgumiem

05.08.2008., www.building.lv Daudzo celtniecības brāķu pamatā ir nepietiekami detalizēta projektu izstrāde un celtnieku nevīžīgā attieksme pret savu prestižu. “Citās valstīs katrs cilvēks dreb par savu reputāciju. Mēs par to netrīcam, un tikai haltūrējam. Pārdošanai ceļam, kā pagadās, bet sev – mazliet labāk. Tā nav nevienā citā pasaules valstī,” saka sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs. Diemžēl Latvijā trūkst pietiekami smalku būvnormatīvu, tāpēc topošajiem majokļu īpašniekiem var ieteikt parūpēties par ļoti detalizētu līgumu noslēgšanu, lai pēc tam nebūtu jāizdod daudz vairāk naudas bezgalīgiem remontiem. Visvairāk brāķu – siltināšanā Rupjas kļūdas tiek pieļautas visā celtniecības procesā, taču visvairāk brāķu var novērot siltumizolācijas veidošanā. Daudzi celtnieki pamanās atstāt siltumizolācijā gaisa ieslēgumus vai siltināt koka konstrukcijas ar putupolistirolu, kas ir absolūti nepieņemami. Jāatceras, ka starp koku un ekovati jāieklāj arī plāna kartona kārtiņa. Brāķi mēdz būt gaužām primitīvi. Ja sienas vai jumts noklāts ar siltumizolāciju, bet atstātas divas vai trīs spraugas, efekts būs zaudēts. Savukārt gaisa ieslēgumi veidos kondensāta perēkli, veidosies mitrums, plāksnēm izspiedīsies “vēderi” u.c. Otra raksturīgākā kļūda ir nepareizu mitrumu izolējošo materiālu izmantošana jumtu segumiem. Dažādas tvaikizolācijas plēves tiek lietotas, kā pagadās, un rezultatā jumts ar laiku iet bojā. Vēl viena ačgārnība ir metāla karkasu izmantošana nepiemērotās konstrukcijās. Celtnieki aizmirst, ka metāls saraujas, un profila garums +20 un -30 grādu temperatūrā var atšķirties par vairākiem centimetriem. J. Biršs uzsver, ka daudzi celtnieki nepārzina elementāru būvfiziku. Gadoties pat tādi analfabēti, kuri uz betona klāj parketu vai laminātu. “Paiet daži mēneši vai pusgads, un materiāls ir sabojāts. Mūsu senči, tādus brīnumus redzot, kapā otrādi apgrieztos,” saka speciālists. Unikāls klimats un materiālu pārpilnība Viens no celtniecības brāķu cēloņiem ir pāreja no padomju sistēmas uz tirgus ekonomiku. Pēc 50 “barbarisma gadiem” tirgu pēkšņi pārpildījuši modernie būvmateriāli, taču trūkst cilvēku, kuri prastu ar tiem pareizi strādāt. Arī tad, ja ražotāju paredzētā tehnoloģija tiek ievērota, rodas defekti, jo Latvijā ir unikāli un būvniecībai nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi. Kā zināms, Latvijā ir piejūras klimats ar lielu gaisa mitrumu, bet temperatūru starpība ziemā un vasarā var pārsniegt 50 grādus. Kaimiņvalstī Lietuvā jau uz Dienvidiem no Kauņas būvē ēkas no māla, bet Baltijas jūras krastā mitruma dēļ tas nav iespējams. Tāpēc nedrīkst “pa taisno” adaptēt arī Vācijas vai Somijas būvnmiecības metodes, ko Latvijā pastāvīgi praktizē. Ekspertiem vajadzētu izstrādāt tikai Latvijas apstākļiem piemērotas metodes un normatīvus, taču valsts institūcijas par šo problēmu neliekas ne zinis. Līguma pielikumos – maketi un rasējumi Uzskaitītos defektus ir grūti pamanīt, iegādājoties īpašumus. Tāpēc speciālisti iesaka līgumus papildināt ar pielikumiem, kuros būtu iekļauti maketi, izmantojamo materiālu, tehnoloģiju apraksti u.c. detaļas. Tajos varētu iekļaut pat citu valstu būvnormatīvus, jo Latvijai tie nav pietiekami smalki izstrādāti. Šādu pielikumu izstrāde būtu jāveic kompetentiem neatkarīgiem speciālistiem, par kuru darbu maksātu pats pircējs. Taču izdevumi atmaksātos ar uzviju, jo būtu precīzi noteikta atbildība par darbu izpildi. Tiesa, jārēķinās, ka būvnieki un projektu attīstītāji pret to iebildīs un gribēs parakstīt neprecīzu dokumentu uz pāris papīra lapiņām. Viņiem tas dod iespēju ekonomēt uz kvalitātes rēķina un novelt būvniecības defektu labošanu uz jauno īpašnieku pleciem.

Latvija kārpās celtniecības brāķu purvā

29.07.2008., www.building.lv Nekontrolētās būvniecības bums Latvijā pamazām pierimst, taču jauno ēku kvalitāte joprojām ir ļoti zema. Viskritiskākajā situācijā paliek cilvēki, kuri paņēmuši kredītu uz vairākiem gadu desmitiem un konstatē, ka jaunais mājoklis jau sāk brukt vai nodots ekspluatācijā nepabeigts. Mēģinājumi panākt trūkumu novēršanu atgādina dona Kihota cīņu ar vējdzirnavām un rezultātus dod reti. Paterētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) pērn saņemtas 193 sūdzības par līguma noteikumiem neatbilstošiem celtniecības pakalpojumiem. Šā gada sešos mēnešos saņemtas 94 prasības, kuru kopējais apjoms ir nedaudz lielāks par 200 400 latiem. Vēl nesen bijis izteikti liels sūdzību skaits par nekvalitatīviem logiem un durvīm, taču tagad mājokļu pircēji sūdzas par visdažādākajiem defektiem. Nodod nepabeigtus namus Mēdz būt pat gadījumi, kad nami nodoti ekspluatācijā puspabeigti, bez grīdām un komunikācijām, nepiestiprinātiem jumtu segumiem u.c. Šādus mājokļus pircējiem nereti pamanās ieblēdīt atsevišķi privātmāju ciematu attīstītaji pierīgas pagastos. Gadās, ka nauda par būvējamo mājokli iemaksāta jau agrāk, jo par to piesolīta atlaide. Ja līguma nosacījumi nav ļoti precīzi, ir grūti pierādīt, ka paveikts viss darbu apjoms. Būvnieks var paziņot pircējam, ka viņa pienākums ir bijis tikai uzbūvēt māju ar sienām, bet par grīdu ieklāšanu un komunikāciju pieslēgšanu jaunajam saimniekam esot jārūpējas pašam. Ir arī daudzi tādi defekti, kas atklājas tikai pēc ilgāka laika, bet būvfirma jau nozudusi nezināmā virzienā. PTAC centra pārstāve Sanita Biksiniece iesaka pircējiem pievērst uzmanību tam, lai līgumā būtu precīzi atrunāts garantijas laiks un tas, kuram jāizlabo atklātie defekti, cik ilgā laikā tas jāizdara u.c. detaļas. Vispirms jāmēģina vienoties par trūkumu labošanu ar būvnieku vai pārdevēju. Gadījumos, kad mutiska vienošanās nav iespējama, jāiesniedz rakstiska prasība. Ja pārdevēji uzskata, ka defekts nav radies viņu vainas dēļ, jāveic ekspertīze. Ja arī tad nav iespējams atrast atbildīgo, jāvēršas ar iesniegumu PTAC. Centram samērā bieži izdodas panākt, lai defekti tiktu laboti, bet daļa lietu tiek nodota tiesai, stāsta S. Biksiniece. Šogad rasts patērētajam pozitīvs risinājums 26 gadījumos. Brīdina par iespējamajām traģēdijām Tomēr šīs sūdzības atspoguļo tikai aisberga redzamo daļu. Building.lv aptaujātie eksperti uzskata, ka vairumā gadījumu ēkas tiek būvētas ar daudz nopietnākiem defektiem nekā greizi ieliktas durvis vai logi. Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume uzsver, ka celtniecības brāķu dēļ var sabrukt arī lielas sabiedriskas celtnes, un atliek tikai lūgt Dievu, lai tādas avārijas Latvijā nenotiktu. Viņš atgādina, ka jau bijuši vairāki nopietni negadījumi būvniecības darbu laikā.

Modernās jaunbūves brūk vēl neuzceltas Jānis Āboltiņš, "Rīgas Balss" 28. septembris (2006) 09:08

Liela daļa jauno dzīvojamo māju un sabiedrisko būvju tiek nodotas ekspluatācijā ar nopietniem defektiem, un īpašnieki spiesti ieguldīt daudzus tūkstošus latu, lai tos izlabotu. Speciālisti atzīst, ka situācija ir kritiska, un atliek tikai lūgt Dievu, lai kāda ēka nesabruktu. Celtnieku "ziepes" Mārupē Šobrīd tūdaļ pēc uzcelšanas pamatīgi remontdarbi notiek kādā privātmājā Mārupē. Būvniecības speciālists Andris Šmēdiņš, kurš šobrīd labo celtnieku savārītās "ziepes", RB stāsta, ka tikko uzceltās ēkas izskatās briesmīgi, turklāt pieļautas pavisam rupjas paviršības. Guļbaļķu pirtiņā, piemēram, viņam nācies mainīt dušu tikai tāpēc, ka flīzes tā vietā, lai pielīmētu, piestiprinātas ar celtniecības putām. Flīzējuma malas nav hermetizētas, tādējādi apakšā krājas ūdens un grīda un sienas sākušas pūt. "Labāk to neredzēt nevienam!" sašutis saka meistars. Dzīvojamā māja nav labākā stāvoklī. Būvnieku brigāde nolēmusi pamatīgi "ietaupīt" uz ģipškartona plākšņu saturošo konstrukciju rēķina. Normatīvos noteikts, ka viena plāksne jāpiestiprina trim šādām konstrukcijām, bet viņi izmantojuši vidēji vienu vai pusotru, kā rezultātā sienas mājā jūtami līgojas. Savukārt lievenis uzbetonēts vai nu dzērumā, vai arī neizmantojot nekādus mērinstrumentus – vienā pusē tā platums ir divi metri, bet otrā – 2,5, kaut arī abās bija jābūt vienādam. Starp sienām skaņu un siltumu izolējošo materiālu vietā ieklāta parasta plēve. "Es neskaitu vēl to, kā pieskrūvēts rīģipsis – dažviet ar 15 centimetru platām šķirbām," stāsta A. Šmēdiņš. Pēc viņa teiktā, lai "no sirds" izlabotu visus defektus, īpašniekam nāktos šķirties no krietnas summas. Speciālists zināja teikt, ka daudzdzīvokļu mājās arī ir tikpat zema kvalitāte, īpaši ja netiek pabeigti apdares darbi un jaunajam īpašniekam pašam jākrāso grīdas, jāklāj flīzes u.c. Tādējādi pircējiem nākas rēķināties ar to, ka, paņemot kredītu jau tā dārgajam jaunajam dzīvoklim, jāpieskaita vēl pārdesmit tūkstoši latu brāķu labošanai. A. Šmēdiņš piebilst, ka izmantotie celtniecības materiāli parasti ir labi un atbilst paredzētajam izmantojumam, bet darbu kvalitāte ir "pilnīgi garām". Iedzīvotāji var sūdzēties Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Sanita Biksiniece informē RB, ka par jaunajiem dzīvokļiem šobrīd saņemtas sešas sūdzības un defekti ir dažādi – sākot no kosmētiskiem, beidzot ar plaisām sienās un sliktu mitruma izolāciju. Vēl daudzas sūdzības saņemtas arī par logu un durvju kvalitāti, taču to skaitu precīzāk grūti noteikt, jo iesniegumus apkopo par nekvalitatīviem produktiem gan jaunuzceltās, gan vecās mājās. S. Biksiniece pieļauj, ka iesniegumu tik maz ir tāpēc, ka daudzi cilvēki nezina: arī būvniecības darbos dzīvokļa vai mājas pircējs uzskatāms par patērētāju un valsts aizsargā viņa tiesības. Iesniegumi ir par gadījumiem, kad tiešām problēma ir "sasāpējusi". Savukārt sīkos defektus īpašnieki cenšas novērst paši, kaut arī varētu prasīt to izdarīt būvniekam. Brāķu gadījumos speciāliste iesaka vispirms rakstiski vērsties pie darbu veicēja, prasot novērst trūkumus, bet, ja celtnieki atsakās, tad ziņot PTAC. Centrs norīko ekspertīzi, un, ja tā konstatē, ka tiešām darbi veikti nekvalitatīvi, tad būvniekam viss jāizlabo. A. Biksniece piebilda, ka darbu veicēji maksimāli cenšas atbrīvot sevi no atbildības, izdomājot dažādas viltības, tāpēc patērētājiem jābūt ļoti uzmanīgiem, piemēram, parakstot dažādus dokumentus. Jāseko, piemēram, vai visi priekšlīgumā uzskaitītie punkti parādās pastāvīgajā līgumā, īpaši ja pēdējā minētajā dokumentā norādīts, ka ar tā noslēgšanu priekšlīgums zaudē spēku. Šādas veiklas "māņu kustības" rezultātā mājas īpašnieks sākotnēji plānoto ozolkoka durvju vietā var tikt pie plastmasas durvīm par tādu pašu cenu. Skopais maksā divreiz Arī Latvijas būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš saskāries ar nekvalitatīvu celtniecību. "Kāda mana kolēģa radiniece palūdza apskatīt viņu tikko nopirkto māju. Man kļuva pilnīgi skaidrs, ka pēc 10 gadiem tur grīdā varēs ar kāju izsist caurumu. Pagrīdē nebija ierīkotas nevienas ventilācijas restes, tātad tur krāsies mitrums. Tāpat bija ar siltumpretestības blokiem, kas bija krietni plānāki nekā jābūt. Dabiski, ka nāks sals, un cilvēki tik kurinās, izdodot lielu naudu par siltumu," viņš stāsta. Speciālists uzsver, ka pašiem māju pircējiem un pasūtītājiem jāpievērš lielāka uzmanība tam, kas viņu mājas būvē. Līgumu vajadzētu slēgt ar būvfirmu un nodrošināt arī būvuzrauga klātbūtni, turklāt labi apmaksāta, nevis tāda, kurš saņem 100 latu mēnesī un par šo naudu reizi nedēļā atnāk uzmest aci būvlaukumam. "Nevar saķert melno brigādi un būvēt. Tad nav jābrīnās, ka rindu mājās visu, kas aiz sienas notiek, dzird tik skaļi, ka gribas tūlīt apčamdīt savu sievu," joko V. Puriņš. Tomēr atrast godprātīgu būvnieku ir ļoti grūti, jo daudzi kvalificēti strādnieki aizbraukuši uz ārzemēm un "melno brigāžu" ir desmit reizes vairāk nekā oficiāli reģistrētu firmu. Speciālists iesaka jau būvniecības sākumā pārāk nežēlot naudu un nolīgt labus strādniekus, lai vēlāk nebūtu desmitiem tūkstošu latu jātērē brāķa labošanai. Var arī sabrukt Latvijas būvinženieru savienības priekšsēdētājs Mārtiņš Straume teic, ka būvniecības darbu kvalitāte krītas dramatiski, jo trūkst gan labu strādnieku, gan kvalificētu tehnisko vadītāju un arī reģistrēto būvfirmu skaits ir par mazu, lai apkalpotu milzīgo pasūtījumu skaitu. Šogad tiek būvēti 11 500 objektu, un 60% no darbiem veic nenokomplektētas celtniecības organizācijas – tām trūkst atbilstošas kvalifikācijas vadības un ierindas darbaspēka. Turklāt situācija ir kritiska ne tikai dzīvojamajā sektorā, bet arī būvēs, ko uzskata par sabiedriski nozīmīgām ēkām – tādās, kurās uzturas vairāk par 100 cilvēkiem. "Godīgi sakot, situācija ir neapskaužama. Jālūdz tikai dieviņš, lai tie objekti nesāk grūt," atzīst M. Straume. Viņš informē, ka Rīgā ir četras sporta halles, kurām pirms nodošanas nācies stiprināt konstrukcijas. Kādai basketbola hallei ar diviem laukumiem radušās deformācijas jau būvniecības laikā. "Par nožēlošanu tas jāatzīst. Mēs te negribam piedzīvot ne Parīzes lidostas, ne Maskavas akvaparka traģēdijas, ne ko citu," saka būvinženieris. Viņš piebilst, ka agrāk sabiedriski nozīmīgām ēkām bija obligāta būvprojekta ekspertīze, kam Valsts būvinspekcija norīkoja savus zināmus ekspertus. Tagad to drīkst veikt jebkurš eksperts, līdz ar to būvfirmas var piemeklēt savējos, kas "pievērs acis", redzot kādus trūkumus projektā.   Kvalitāte krītas arī daudzo nepabeigto projektu dēļ. 2005. gadā Valsts būvinspekcija izsniegusi apmēram 3,5 tūkstošus būvatļauju nepabeigtiem projektiem. Likums šobrīd atļauj būvēt ēku, ja sagatavots tikai skiču projekts un tā dēvētā nulles cikla projekts, kam izdarīta ekspertīze. Praktiski tas nozīmē, ka tehnisko projektu gatavo tikai pamatiem un labākajā gadījumā pāris nesošajām konstrukcijām, tam obligāti jābūt sagatavotam tikai līdz grīdas līmenim. Tālāk var būvēt bez tehniskā projekta, līdz ar to celtniecības gaitā rodas dažādas problēmas, kuras būvnieki risina kā prazdami. Cenšas "uzraut" ātrāk Valsts būvinspekcijas priekšnieks Leonīds Jākobsons piekrīt, ka būvniecības kvalitāte pasliktinās. Bez jau minētajiem iemesliem viņš atzīmēja faktu, ka pasūtītāji bieži diktē dzelžainus noteikumus celtniecības termiņa izpildei un par katru nokavēto dienu atbilstoši līgumam prasa tūkstošiem latu lielas soda naudas. Būvnieki savukārt mēģina iekļauties grafikā par katru cenu, rezultātā bieži pieļaujot paviršības. Arī atkāpšanās no prasības pēc pilna tehniskā projekta izdarīta, lai paātrinātu celtniecību, jo projektēšana var ievilkties daudzus mēnešus. L. Jākobsons informē, ka Rīgas dome ierosinājusi sekot Zviedrijas piemēram, kur vispār tiek pieprasīts tikai skiču projekts. Tomēr būvinspekcija uzskata, ka Latvijā šādu kārtību piemērot nevar, jo atšķirībā no Zviedrijas trūkst lielu un labi attīstītu būvvalžu, kas kontrolētu celtniecību. Turklāt projektu skaits Rīgā šobrīd ir tik liels, ka Pilsētas būvvalde mazā darbinieku skaita dēļ fiziski nespēj izsekot līdzi notiekošajam. Iesaka veidot ministriju Rīgas Tehniskās universitātes būvmateriālu lietošanas celtniecībā profesoru grupas vadītājs docents Juris Biršs RB apliecina, ka mūsdienās būvmateriālu kvalitāte ir augsta – ražotāji cenšas saņemt visus vajadzīgos sertifikātus un akreditācijas, lai spētu konkurēt tirgū. Arī viņš uzsver, ka galvenās problēmas rada labu darba roku trūkums: "Pat lielās būvniecības haizivis nevar savākt pietiekami kvalificētu darbaspēku. Rezultātā neizdevies sportists vai aktieris ņem un flīzē." Profesors uzsver, ka nepieciešams veidot būvniecības ministriju un tad vismaz būtu viena atbildīgā institūcija, kurai "klupt krāgā" un prasīt nozares sakārtošanu. Šāda ministrija bijusi arī pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, turklāt jāņem vērā, ka būvniecībā gūtā peļņa šobrīd ir lielāka nekā tradicionāli attīstītajā mežsaimniecības nozarē. Līdzīgs viedoklis ir M. Straumem, kurš informē, ka par ieceri veidot būvindustrijas vai būvniecības ministriju jau runājis ar premjeru Aigaru Kalvīti (TP) un Ekonomikas ministrijas vadību, kuri izrādījuši sapratni un atsaucību. Būvinženieris uzskata - lai atrisinātu problēmas, vispirms jāsakārto likumdošana. Šobrīd tas nav izdarāms, jo trūkst viena likumu izstrādātāja: par nozari daļēji atbild Ekonomikas, Vides un Pašvaldību lietu un reģionālās attīstības ministrija, bet dažos gadījumos, piemēram, tiltu būvniecībā – arī Satiksmes ministrija. *** Der zināt! Sūdzības par nekvalitatīviem būvniecības darbiem, kā arī par citiem patērētāju tiesību pārkāpumiem var iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā Rīgā, K. Valdemāra ielā 157. Sīkāku informāciju var iegūt pa tālruni 7212688, un daudzi fakti par patērētāju tiesībām atrodami centra mājas lapā www.ptac.gov.lv.

Prestiža dzīvokļa īpašnieks palicis bez ūdens un elektrības!
Lelde Petrāne lelde.petraneatchardb.lv	10.04.2008 14:56
Pie Db.lv vērsās uzņēmējs Ivo Zonne, kuram patlaban lielas galvassāpes sagādā nopirktais īpašums prestižajā projektā Jūrmalas vilnis. Īpašumā veiktie būvdarbi izrādījušies nekvalitatīvi, bet tagad viņam atslēgti arī komunālie pakalpojumi.

Laikā, kad vēl Latvijā bija tā sauktais nekustamo īpašumu bums, I. Zonne iegādājās īpašumu prestižajā projektā Jūrmalas vilnis, kā pats saka – par bargu naudu. Taču izrādījies, ka iekšdarbi veikti ļoti nekvalitatīvi, tādēļ pirms ievākšanās I. Zonne nolēmis pats veikt remontdarbus, novēršot būvnieku kļūmes. Remontdarbi turpinājās joprojām un I. Zonne īpašumā bija plānojis ievākties šajā vasarā. Taču lielākās galvassāpes šajā ziņā sagādājis apsaimniekošanas līgums, kuru I. Zonnem kā dzīvokļa īpašniekam visu šo laiku cenšoties uzspiest. Viņš bijis gatavs parakstīt šo līgumu tādu, kāds tas bijis pirkuma brīdī, taču tas tiekot nepārtraukti mainīts un juristi ieteikuši šādu līgumu noteikti neparakstīt.